Šī gada Minhenes operas festivāls lutina opermīļus ar lieliskām izrādēm un izpildītājiem, Tāpat kā pagājušajā gadā esmu izvēlējusies festivāla noslēgumu, tam šogad izvēlēta Džakomo Pučīni “Manona Lesko” ar superzvaigznes Jonasa Kaufmana un Kristīnes Opolais līdzdalību. Redzēju šo izrādi jau decembrī, bet tā atstāja tik dziļu iespaidu, ka labprāt to redzētu vēl un vēlreiz, izbaudot nianses gan režijas, gan vokālā izpildījuma izcilībā. Operu, starp citu, būs iespējams redzēt tiešraidē bez maksas visiem interesentiem gan tīmeklī, gan arī laukumā operas priekšā – brīnišķīga tradīcija un veids, kā piesaistīt operas mākslai tos, kuri vēl nejūtas tik iesaistīti vai kompetenti, lai investētu laiku un naudu festivāla operas izrādes apmeklējumam klātienē. 

Mācoties no pagājušā gada kļūdām, esmu veikusi divus nozīmīgus uzlabojumus brauciena plānošanā: pasūtot biļetes uz vēlamajām izrādē, atteicos no taupības, un izvēlējos vidēji dārgas biļetes, kas, apvienojumā ar ļoti savlaicīgi veiktu pasūtījumu, nodrošināja labas sēdvietas. Papildus tam, esmu atradusi nelielu dizaina viesnīcu praktiski blakus teātrim, kas dod iespēju gan ietaupīt laiku ceļā, gan pasaudzēt operas kurpēs ieautās pēdas 😉

Ko gan es sagaidu redzēt un dzirdēt šogad? Apmeklēšu trīs izcilas izrādes: trešdienas vakars ar P. Čaikovska “Jevgeņiju Oņeginu” ar Annu Ņetrebko, Mariušu Kviečenu un Pavolu Bresliku. Režisors Krzysztof Warlikowski interpretējis mums visiem labi zināmo stāstu kinematogrāfiskā estētikā ar atsaucēm uz “Kupraino kalnu”, un, iedziļinoties režisora uzstādījumā, iespējams, šāda interpretācija sniegs jaunu skatījumu kā uz romānu (vārsmās), tā arī uz tā traktējumu operā. 

Opera tiek pieteikta kā stāsts par kosmopolītisku, izglītotu, un arogantu svešinieku, kurš ignorē gan sievietes, gan draugu, kas viņu mīl un iekāro. Draugu viņš nonāvē duelī. Vai tiešām viņš tiecas sevi ieraudzīt citos? Vai tiešām viņš nespēj iekļauties sabiedrībā? Atbilde ir rūgta, tā ir vientulība..

Nākamais vakars tiks piepildīts ar man vismīļākā operu komponista vienu no izcilākajām operām: Džuzepes Verdi “Don Carlo”. Šoreiz man veicas tikai par 75%, jo Ramon Vargas jau pirms kāda laika tika aizstāts ar korejiešu tenoru Alfredu Kimu. Tomēr izrādes lielākā vērtība ir izcilā Anja Harteros  Leonoras lomā un Rene Pape Spānijas karaļa Filipa II lomā. Viņu dēļ vien ir vērts mērot ceļu līdz Minhenei. Ieskatam:

Anja Harteros (Elisabeth von Valois) – © Wilfried Hösl

Ensemble, Chor und Statisterie – © Wilfried Hösl

Noslēdzošais vakars, gan manam apmeklējumam, gan festivālam, izskanēs jau pieminētās Pučīni “Manonas Lesko” kaislībās, un šeit īss ieskats izrādes zīmīgajos momentos:

Vēl tikai atlicis sameklēt pasi, sapakot ceļojuma somu, un jūlija lielais operas piedzīvojums sāksies!